smaids

Do you feel a little bit sad today? A little bit worried? Maybe there are things whose give you worried feelings? Stop beeing like that, smile, feel and go forwards. I will keep your hand, if you need.. I will be your sleep, your cover, your carrier, your support. And even brush. I will let you draw every thing. And I will be your air. You can breath me in.

next day

Be my story character. Be my reason to write. I am a writer.. I write story about my every moment, about that high feelings. And read me, read my story, read your story.

If..

Virgin tabakas smarža vakar aizklāja manu māju! Lūpas slapināja piparmētru tēja. Kāds elpas vilciens man atgādināja bezelpas brīžus. Es pametu Sevi, aiz Ķīnas mūra. Mans ķermenis staigāja, bet šodien staigās akurāt vēl. Pieradums braukāt ar pirkstiem caur matiem, šobrīd rakstot es bužinu savus matus un smaržoju Vera V.
  Ķeros pie lietas. Šodiena ir tāda pati, kā visas sestdienas. Kājas man salsts, domāju es daudz- par sevi, par savu māju, par rakstīšanu un kutību! Un, protams, es domāju par vairākiem cilvēkiem. Man sestdienas paiet domājot vai smejoties. Kamēr esmu tikai domājusi. Varbūt man gribētos sajust savā dvēselē Fireworks, bet es pārkodu savu lūpu un man gribās pastaigu un karstu šokolādi! Novēlu visiem labu atlikušo sestdienas daļu! Daudz siltuma! Diezgan lādzīgi ir 15:15 , dodos ceļos.

kašmira maigums, savvaļas lauvas un burbuļvanna

Vējš šodien pūš dienvidu virzienā! Pārbaudu savu ādu- vēsa. Zosāda mani pavada tagad jau biežāk. Mazliet trīcu aukstajās dienās. No rīta sega, sega mani aptin eifōriskā siltumā, kā mākonis. Simts domu par pilošu, karstu ūdeni pār manu ķermeni. Vulkāna izvirdums uz ādas..
  Mēnesnīca, stāvu caurkoku takā, izmantoju jaunas kustības, tekot uz priekšu. Elpa sitās valša ritmā. Kājas baleta kustībās, pirkstugalos tipina uz pludmali, lietainajā naktī. Taka beidzās, velku pēdējo drānu no sava auguma un jūtu jau absurdu siltumu! Negaidīti pagriežos sirdsbalss virzienā, lūpas grumbiņa parāda sapņu smeldzi. Karsta roka pieskarās manām līnijām, jūtu kā krītu avotā, pilnā ar rožlapiņām.
  Piecelies no sēdošās pōzas, pacel galvu un ieskaties tālumā. Uguns dejo kopā ar manu dvēseli Rumbu. Piesardzīgi pagriežu acis uz labo pusi, piemiedzu ar aci, un atrodos jau uz Neapdzīvotas salas, kurā ir Karnevāls.

Es ierados kā Svešiniece, pilnīga dramatiska būtne ar rubīna acīm un asiņojošu sirdi, bet mīlošu.
       Sargājiens, kopā drastiski pieskarāmies zemei kā dūnas. Mēs esam.

zaļais ābols, haotisku lietu domību bezkomatvietu sarindojums

Kā smarža pieskarās ožai? Kā rokas sasilda tausti? Kā es sajūtu jūtīgumu? Simtgades nav sniegtas man, bet cerības uz mirkļu ausmām un rietiem. Es pienācīgi sev iemācu atšķirt melnu no baltā. Saskaros, atpazīstu un pieņemu!  Bet vēl, ir pelēkais. Ne balts ne melns. Bet sajūtas rada... Vēl dīvainākas, nesaprotamākas un viltīgākas. Kad saskries ar pelēko, iedzeļ, bet tad jāskatās, kā? Vai vēlēties siltumu un vēlamību ir slikti? Sniegt savu roku siltumu, un gaidīt no otra to. Aizbāzt sniegu aiz jakas un gaidīt, kad aizbāzīs Tev!
  Es mīlu. Es mīlu. Es mīlu!
Cik šarmanti, drastiski un eleganti. bezjēdzībā ir tik daudz jēdzīgā. sāpēs ir plusi, laimē ir mīnusi.
Kāpēc es rakstu, šobrīd tieši šo? Kāpēc? JO mani piepilda vissssss!

Cik paredzami, uzbāzīgi, bet tā ir. Šoreiz es domāju savādāk, haotiskāk bet ar zemeņu garšu.

pieskāriens

Es pieskaros savu lūpu kontūrām, man notrīc roku pirksti no idejas, ka tajām pieskaries Tu, ar saviem maigajiem pirkstu galiem, ar savu ķermeņa siltumu. Manā mutē kūst Raffaello krēms un kokos-riekstu skaidiņas.  To saldums uzzīmē manos sapņos saldu piegaršu. Es jūtu uz sava kakla mutuļojošu, karstu elpu, tad manai mugurai pārbrauc pieskārienu ceļi. Es izstiepjos kā tīģeris, manī rūc dusošais dzīvnieks. Maigums un kaisle. Smarža pavedina, un es elpoju, elpoju, elpoju.. Ar vien ātrāk un dziļāk, es kūstu. Manu ķermeni iekaro samtains maigums....
Es domāju, vēl...jūtu...

with every heartbeat

Ja es parokos dziļāk, es atrodu..
   Mazs Parīzes dzīvoklītis pie paša Eifeļtorņa, istabiņā iespīd miglaina saule, man uzvilkta Vintage adīta jaka, rokā krūze ar kafiju un labs romāns, bet, pagriežoties uz balkona pusi, paverās skats uz jaunu puisi ar garojošu krūzi rokās, ietinies segā, viņš lūkojas skatu uz mani un klusībā izčukst :" Mūžam tavs, mūžam mana, mūžam mēs..."

Manas atmiņas vijas uz ķermeņa līnijām.

Šodien esmu ietērpta oranžā  kreklā, vilnas zeķītēs un mežģīnēs. Visapkārt mani apņem domu pulsējošie strāvojumi... Tās uzlādē mani, uzrunā mani!

  Bet šodien es ieelpoju saldāku gaisu, kaut arī šajā 5dienā es neelpošu straujāk un tauriņi mani nekņudinās.

Tādēļ domas... " Tumšs pagrabs. Es izsoļoju lielā pļavā, kurā zied tulpes visbrīnišķīgākajās krāsās. Acīs iekož saules stariņi, bet vējš, vējš glāsta ziedus, un es tajā brīdī sajūtos kā zieds. Pašā pļavas vidū aug stalts ozols. Viņa zari sniedzas līdz pašām debesīm. Pēkšņi no debesīm sāk plūst skaņas, patīkamas ausīm. Stīgas. Stīgas mani pavedinoši sauc iet uz priekšu. Manā acu priekšā mainās attēls. Es redzu mazu būdiņu. Atverot durvis, es iesoļoju siltajā telpā. Liels kamīns. Pie kamīna novietots liels ādas krēsls, kurā var nojaust cilvēka tēlu. Gaisā pazib kafijas garaiņu smarža. Es speru soļus uz pašiem pirktu galiņiem. Krēslā sēž viņš. Mans staltais "ozols". Viņa matos zib kastaņbrūnas lokas, acīs slēpjas visa mana skaistuma pasaule, viņa acis kā stāsts. Pār viņa lūpām pārbirst vārdi : "Es tevi gaidīju!" Viņš atvēra savu klēpi, saucoši pēc manis. Mans ķermenis pielipa pie viņa. Viņa rokas apvijās ap manu vidukli. Mēs klusumā klusumā klausāmies kamīna uguntiņu sprakšķošajā dejā. Un mūsu lūpas bauda baltās šokolādes kafiju. Bilde tinās tālāk. Es sēžu karuseļa krēslā, jūtu vēderā smieklu devu. Manās acīs "dejo" prieka laimītes. Mani lūpu kaktiņi iesāpās. Dzirdu jautājumu : "Kas ar tevi??" Mana atbilde izskrien kopā ar šņukstu :" Vēlos zaudēt elpu no smiekliem, vēlos no smaida just sāpes mutes kaktiņos!" Esmu kā putns. Mati griežas man līdzi. Aizveru acis. Atveru un esmu pavisam citā vietā. Es esmu lielā telpā ar spoguļiem. Katrā nostūrī slēpjas sveču liesmiņas. Attopos. Manu dvēseli "glāsta" stīgu skaņas. Vienā mirkļa vēzienā sajūtu karstu elpu aiz sava ķermeņa. Rokas ievij mani maigā kustībā. Es kustos ar jaunekli vienā ritmā. Apgrieziens. Es ielūkojos viņa acīs un izlasu sevišķu baudu. Un tad... un tad es vienkārši "runāju" ar viņu. Ķermeņa valodā. Dejā. "