kašmira maigums, savvaļas lauvas un burbuļvanna

Vējš šodien pūš dienvidu virzienā! Pārbaudu savu ādu- vēsa. Zosāda mani pavada tagad jau biežāk. Mazliet trīcu aukstajās dienās. No rīta sega, sega mani aptin eifōriskā siltumā, kā mākonis. Simts domu par pilošu, karstu ūdeni pār manu ķermeni. Vulkāna izvirdums uz ādas..
  Mēnesnīca, stāvu caurkoku takā, izmantoju jaunas kustības, tekot uz priekšu. Elpa sitās valša ritmā. Kājas baleta kustībās, pirkstugalos tipina uz pludmali, lietainajā naktī. Taka beidzās, velku pēdējo drānu no sava auguma un jūtu jau absurdu siltumu! Negaidīti pagriežos sirdsbalss virzienā, lūpas grumbiņa parāda sapņu smeldzi. Karsta roka pieskarās manām līnijām, jūtu kā krītu avotā, pilnā ar rožlapiņām.
  Piecelies no sēdošās pōzas, pacel galvu un ieskaties tālumā. Uguns dejo kopā ar manu dvēseli Rumbu. Piesardzīgi pagriežu acis uz labo pusi, piemiedzu ar aci, un atrodos jau uz Neapdzīvotas salas, kurā ir Karnevāls.

Es ierados kā Svešiniece, pilnīga dramatiska būtne ar rubīna acīm un asiņojošu sirdi, bet mīlošu.
       Sargājiens, kopā drastiski pieskarāmies zemei kā dūnas. Mēs esam.