smaids

Do you feel a little bit sad today? A little bit worried? Maybe there are things whose give you worried feelings? Stop beeing like that, smile, feel and go forwards. I will keep your hand, if you need.. I will be your sleep, your cover, your carrier, your support. And even brush. I will let you draw every thing. And I will be your air. You can breath me in.

next day

Be my story character. Be my reason to write. I am a writer.. I write story about my every moment, about that high feelings. And read me, read my story, read your story.

If..

Virgin tabakas smarža vakar aizklāja manu māju! Lūpas slapināja piparmētru tēja. Kāds elpas vilciens man atgādināja bezelpas brīžus. Es pametu Sevi, aiz Ķīnas mūra. Mans ķermenis staigāja, bet šodien staigās akurāt vēl. Pieradums braukāt ar pirkstiem caur matiem, šobrīd rakstot es bužinu savus matus un smaržoju Vera V.
  Ķeros pie lietas. Šodiena ir tāda pati, kā visas sestdienas. Kājas man salsts, domāju es daudz- par sevi, par savu māju, par rakstīšanu un kutību! Un, protams, es domāju par vairākiem cilvēkiem. Man sestdienas paiet domājot vai smejoties. Kamēr esmu tikai domājusi. Varbūt man gribētos sajust savā dvēselē Fireworks, bet es pārkodu savu lūpu un man gribās pastaigu un karstu šokolādi! Novēlu visiem labu atlikušo sestdienas daļu! Daudz siltuma! Diezgan lādzīgi ir 15:15 , dodos ceļos.

kašmira maigums, savvaļas lauvas un burbuļvanna

Vējš šodien pūš dienvidu virzienā! Pārbaudu savu ādu- vēsa. Zosāda mani pavada tagad jau biežāk. Mazliet trīcu aukstajās dienās. No rīta sega, sega mani aptin eifōriskā siltumā, kā mākonis. Simts domu par pilošu, karstu ūdeni pār manu ķermeni. Vulkāna izvirdums uz ādas..
  Mēnesnīca, stāvu caurkoku takā, izmantoju jaunas kustības, tekot uz priekšu. Elpa sitās valša ritmā. Kājas baleta kustībās, pirkstugalos tipina uz pludmali, lietainajā naktī. Taka beidzās, velku pēdējo drānu no sava auguma un jūtu jau absurdu siltumu! Negaidīti pagriežos sirdsbalss virzienā, lūpas grumbiņa parāda sapņu smeldzi. Karsta roka pieskarās manām līnijām, jūtu kā krītu avotā, pilnā ar rožlapiņām.
  Piecelies no sēdošās pōzas, pacel galvu un ieskaties tālumā. Uguns dejo kopā ar manu dvēseli Rumbu. Piesardzīgi pagriežu acis uz labo pusi, piemiedzu ar aci, un atrodos jau uz Neapdzīvotas salas, kurā ir Karnevāls.

Es ierados kā Svešiniece, pilnīga dramatiska būtne ar rubīna acīm un asiņojošu sirdi, bet mīlošu.
       Sargājiens, kopā drastiski pieskarāmies zemei kā dūnas. Mēs esam.

zaļais ābols, haotisku lietu domību bezkomatvietu sarindojums

Kā smarža pieskarās ožai? Kā rokas sasilda tausti? Kā es sajūtu jūtīgumu? Simtgades nav sniegtas man, bet cerības uz mirkļu ausmām un rietiem. Es pienācīgi sev iemācu atšķirt melnu no baltā. Saskaros, atpazīstu un pieņemu!  Bet vēl, ir pelēkais. Ne balts ne melns. Bet sajūtas rada... Vēl dīvainākas, nesaprotamākas un viltīgākas. Kad saskries ar pelēko, iedzeļ, bet tad jāskatās, kā? Vai vēlēties siltumu un vēlamību ir slikti? Sniegt savu roku siltumu, un gaidīt no otra to. Aizbāzt sniegu aiz jakas un gaidīt, kad aizbāzīs Tev!
  Es mīlu. Es mīlu. Es mīlu!
Cik šarmanti, drastiski un eleganti. bezjēdzībā ir tik daudz jēdzīgā. sāpēs ir plusi, laimē ir mīnusi.
Kāpēc es rakstu, šobrīd tieši šo? Kāpēc? JO mani piepilda vissssss!

Cik paredzami, uzbāzīgi, bet tā ir. Šoreiz es domāju savādāk, haotiskāk bet ar zemeņu garšu.