yes, yes, Yes

"First, there is desire. Then, passion. Then, suspicion! Jealousy! Anger! Betrayal! Where love is for the highest bitter, there can be no trust. Without trust, there is no love! Jealousy...yes, jealousy! Will drive you...MAAAAAD!"

.

Es vēlos, lai pēc kāda laika (gadiem), es malkotu vīnu un atdzītos pati sev :"Tev ir tas par ko Tu sapņoji! Un Tu to pati izcīnīji.. "

Būt daļai no visuma... Lai pieder slēptuve šajā pasaulē, lai zem segas varu mierīgi elpot un atļauties, kaut naktī sapņot. Tērpt sevi, sev piederošā.. No rītā celties un gatavot kafijas krūzi... Noskūpstīt savu rīta pavāru.. Un doties dienas tālākajā jezgā.. 

Nedomājiet, ka es vienkārši... ja godīgi, domājiet , ko gribiet!

Saldu dusu, dodos sapņot )

!

Vijoles stīgu lauskas. Mūzika neskan vairs sirdspukstu tonī, tai piedungo slāpējošais realitātes bass. Pirmā sajūta, bailes. Vijole vairs neskanēs kā iepriekšs. Vairs neskanēs tie maigie toņi, veldzējošās mierinājuma kvants. Pārņem dīcošas bailes, ka nebūs kā agrāk, lauztās stīgas vairs neatgūt. Klusumā dzirdu lūzstošās stīgas. Kaut kur sevī jūtu kā sakrājas lauskas, stīgu gabaliņi, piepildot ar sirdspukstu smeļamāko gammu.

mani mazliet apņēma kaut kas tik dziļi... tik dziļi.. klapējošs

Ugunskurs

Kārtējā garā nakts! Neguļu, bet domāju..

Šajā naktī man parādījās iedvesma. Sāku gleznot.
Krāsas, krāsas sitās viena pret otru, kā cīnītos par manu iekšējo piepildījumu!
Šodien manī iekurās silts ugunskurs, mazliet dedzina ķermeni, bet neposta. Šis ugunskurs nenosvilina manu sirdi, tikai dažas dzirksteles nokļūst manā prātā. Sasodīts, cik patīkami tās silda manu prātu, tas kā kaķis murrā.Cik jocīgi, prāts barojās ar uguns dzirkstīm.
Nav vēja, skaidras debesis, nē, nē tomēr viens mākonis aizpeldēja. Tāds maziņš, pufīgs mākonis. Viss ir tik droši, ugunskurs ir aplikts ar akmeņiem, tam nevajadzētu iziet no robežām. Vai ne?


Mazliet parādās vēja pūsmiņa. Veldzējoši. Smaržo pēc jasmīniem. Pa nakti, kamēr gulēju, izrādās ir pazudis viens akmens?! Ugunskurs ir izkāpis no savām nosacītajām robežām...
Jasmīna smarža paliek ar vien saldāka. Ugunskurs paliek ar vien dzirksteļojošāks un uguns siltums sāk sildīt sirdi!

Slāpes

Vai zini kas ir slāpes? ~~~~
Slāpes, kuras nav remdējamas ar ūdeni, kuras pārklāj Tevi kā zosāda, kā ķermeņa skudriņas. Kā izsalkums pēc piesātinājuma, baudījuma! Slāpes un izsalkums ir novienādojamas sajūtas.

Tu ar pirkstiem braukā pāri plaukstai, tās līnijām, bedrītēm, karstumam, un jūti, ka pat tajās slēpjas slāpes, cerības, ilgas, Dzīve! Tu pieskaries.. Tu satver viņas seju... Tu satver.. Tu satver un...

Es vienkārši plūstu laukā no savas kristāla glāzes!
http://www.youtube.com/watch?v=spT_tXlPgTk

spārni

Varētu ielīst zem zvaigznēm, atpūtināt garu! Iekšā viss griežas, stāvu it kā uz kraujas malas. Iekšā virpuļo neizsakāma vēlme iemācīties lidot! Apkārt paradīzes skati, aizsitās elpa. Solis pēc soļa, un spārni izplešās, esmu virs zemes augstu, jo augstu! Tikai nenokrist!!! Bet augstums paliek ar vien zemāks, nekrītu, bet lēnām nolaižos lejā! Esmu uz zemes... Uzvelku drānas, ievelku gaisu un soļoju uz priekšu. Uz priekšu tālāk tālāk tālāk, bez saviem spārniem.

Es vakar vēlajā nakts stundā mazliet pazudu, nespēju sevi atrast, biju ielīdusi kādā nostūrī! Sabijusies, trīcoša, bet tomēr smaidu nezaudējoša.

Cilvēki sargājiet viens otru, sargājiet sevi, savu draudzību un tos kuri dārgi! Lai vienmēr ir spārni, nevajag jau būt lidojumā!

tumsa

Sēdēju ilgu laiku, lai sāktu rakstīt...
es vēlējos to draudzību, es vēlējos un vēlos, piedod mans mīļais cilvēks! Bet es Tevi neaizmirsīšu!

Jā!

Mīkstajā segā es elpoju ausī, elpoju...

...

Paldies Tev!

!

Piedod...

Aizrauj

Tu man iebēri plaukstās prieku kā riekstu sauju, lai ņemu un baudu, cik tajos kodolu īstu, cik tukšu, cik negatīvu!

Es tos negribu pētīt,

Tu taču plaukstās man iebēri prieku!

Tas nu pie manis

Paliks un dzīvos,

Lietus dienas un puteņus

Palīdzēs veikt.

- Turi, turi Tu arī savējās plaukstas!

Mans prieks plūst pāri kā lediem izbēdzis strauts! /Naula/

Prieks, laime.. Ik brīža eiforijas smaids. Katru dienu gribās pasmaidīt cilvēkiem, kuri vēlas Tev pasmaidīt pretī. Bet nevar jau zināt.. Vai ne? Tāpēc staigā ar smaidu un ber ar to saujas ar prieku, jo kas slikts var būt cilvēka priekā?

Kaut kur noslēpjas mans dzīvības koks, tas aug un ar vien dziļāk ierokas zemes dzīlēs, pārņemot no tās spēku un sniedzot tai savu. Tik ļoti iekšā rīvējas miera un laimes sajūta, balanss

Tu zini, vienmēr

smaguma centrs

Prāts. 

Uzzīmēju dzīves scēnas savā galvā. Dejas, randiņus, spēles, sapņus, cilvēku sabiedrību. Apsvēru idejas, iespējas. Sapratu iemeslus, iznākumus. Izdarīju pareizi, tā lai labums būtu visdrīzāk, ne man. 
Piešķīlu sērkociņu, iedegās uguns, iededzināju sveci.

Sajutu sirdi.

Izveidoju savas dzīves aktus. Dejas nakts mēnessgaismā, randiņi "Sapnī", uzvarēju, zaudēju un iemācījos, sapņi realitātē, cilvēku sarunas, prieks un iedvesma. Apsvēru idejas, bet iespējas izlēmu pati. Izsecināju iznākuma iespējas. Izdarīju ar sirdi, un labumā abiem.

Bet ja sveces uguntiņa sāk degt zilgan oranžā tonī, tad.. Liktenis! Apskauj to, jo jāsadzīvo kopā jums būs visu mūžu!

Es sadraudzējos ar lauvām, tās iemācīja ierūkties pareizajā brīdī. Pasargāt sevi. Bet tomēr atrast vien vienīgo.

Es sadraudzējos ar putniem, tie man iemācīja dzīvot elpojot, dziļi debesīs.

Es iepazinos ar viņu, Iepazinos, jo tālāk es taisos viņu paturēt sev! :)

daudzpunkte,

...........................................................................................................................................................................................................................................................
..........................................................................................................................................................................................................................................................................................
http://www.youtube.com/watch?v=9BMwcO6_hyA