Slāpes, kuras nav remdējamas ar ūdeni, kuras pārklāj Tevi kā zosāda, kā ķermeņa skudriņas. Kā izsalkums pēc piesātinājuma, baudījuma! Slāpes un izsalkums ir novienādojamas sajūtas.
Tu ar pirkstiem braukā pāri plaukstai, tās līnijām, bedrītēm, karstumam, un jūti, ka pat tajās slēpjas slāpes, cerības, ilgas, Dzīve! Tu pieskaries.. Tu satver viņas seju... Tu satver.. Tu satver un...
Es vienkārši plūstu laukā no savas kristāla glāzes!
http://www.youtube.com/watch?v=spT_tXlPgTk
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru